Arhīva kalendārs

« January 2016 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031

SIA “VTU Valmiera” informē, ka no 2016.gada 18.janvāra tiks mainīti reģionālo vietējās nozīmes maršrutu Rūjiena – Kārķi – Valka, Rūjiena – Mazsalaca – Valmiera un Rūjiena – Arakste – Rūjiena autobusu atiešanas laiki, braukšanas laiki starp pieturvietām un pienākšanas laiki galapunktos vairākos reisos.

Mainīti atiešanas laiki starp pieturvietām un pienākšanas laiki galapunktā maršruta Rūjiena – Kārķi – Valka reisiem. Šie reisi izpildīti katru dienu. Tāpat arī Rūjiena – Mazsalaca – Valmiera autobuss, kas pašreiz izbrauc plkst. 15.30, turpmāk ceļā dosies plkst. 15.25, mainīti arī šī reisa braukšanas laiki starp pieturvietām. Reisu izpilda katru dienu. Izmaiņas kustību sarakstā gaidāmas arī maršrutā Rūjiena – Arakste – Rūjiena reisam, kas pašlaik ir plkst. 6:35, bet būs plkst. 6:25, kā arī reisiem plkst. 6.25 un plkst.16:00 mainīti braukšanas laiki starp pieturvietām, slēgta pietura “Eriņi”. Šos reisus izpilda darba dienās mācību gada laikā, mācību dienās.

Maršrutā Rūjiena – Kārķi - Valka tiek samazināts braukšanas laiks, jo ir uzlabots ceļa segums. Savukārt autobusu kursēšanas grafiks maršrutā Rūjiena – Mazsalaca – Valmiera mainīts, lai pasažieri paspētu pārsēsties autobusā, kas no Valmieras dodas uz Rīgu. Maršrutā Rūjiena – Arakste - Rūjiena ir slēgta pieturvieta “Eriņi” nepietiekama pasažieru skaita dēļ.

Mainītais autobusu kursēšanas saraksts skatāms uzņēmuma interneta vietnes vtu-valmiera.lv sadaļā “Pasažieru pārvadājumi”, “Izmaiņas kustību sarakstos”, kā arī tas būs apskatāms attiecīgo maršrutu pieturvietās.

 

Informāciju sagatavoja:

SIA „VTU Valmiera”
E-pasts: pr PIE vtu-valmiera PUNKTS lv
Mob. tel.: 26443410

Rīt, 15.janvārī, plkst. 10.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centra Mazajā zālē, Gaujas ielā 1, Smiltenē izbraukuma sēdē par “Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu” diskutēs pārstāvji no Latvijas Republikas Saeimas komisijām, ministrijām, valsts iestādēm un Latvijas pašvaldībām.

Izbraukuma sēdē tiks pārrunāts jaunais likumprojekts par katastrofu pārvaldīšanas procesu, kā arī notiks diskusija par atsevišķu pantu, kuri saistīti ar valsts iestāžu un pašvaldību kompetencēm katastrofu gadījumā un civilās aizsardzības jautājumos, redakciju.

Sēdē piedalīsies pārstāvji no Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu, un korupcijas novēršanas komisijas, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas, Iekšlietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), kā arī pārstāvji no Valmieras, Smiltenes, Jūrmalas, Rīgas, Cēsu, Pļaviņu, Jēkabpils un Madonas pašvaldībām.

Sēdi, sadarbībā ar Smiltenes novada pašvaldību un VUGD, rīko Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija.

 

Informāciju sagatavoja:
Līga Hofmane,
Smiltenes novada domes
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Mob.tel. 28334474
e-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv

Lai uzlabotu apmeklētājiem pieejamās informācijas kvalitāti un par Cēsu pilsētu un Cēsu pils kompleksu, pašvaldības aģentūra „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” piedāvā iespēju apgūt gidu kursus gan klātienē, gan e-vidē.

Uz kursiem aicināti visi interesenti, kuri labprāt padziļinātu zināšanas par Cēsu pilsētas vēsturi, arhitektūru, Cēsu viduslaiku un Jauno pili, kā arī profesionālie gidi, kuri sadarbojas ar Latvijas tūrisma firmām un vada ekskursijas Cēsīs.

Kursi klātienē notiks no š.g. 25.janvāra līdz 29.aprīlim. Tie dos lielisku iespēju uzlabot komunikācijas un prezentācijas prasmes, praksē nostiprināt svešvalodu zināšanas un apgūt gidu darba pieredzi. Kursu ietvaros dalībnieki apgūs ne tikai vēsturiskās zināšanas, bet arī tiks iepazīstināti ar gidu uzvedības ābeci - runas kultūru, sevis pasniegšanu publikas priekšā. Nodarbības vadīs Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālisti Dace Tabūne, Gundars Kalniņš, Vija Rozentāle, Tālis Pumpuriņš, Dace Cepurīte, viduslaiku pils programmu koordinatore Ieva Kalniņa un vēsturnieks Daumants Vasmanis, lektors Dr.geogr. Andris Klepers un lektore Ieva Niedre. Kursu noslēgumā paredzēti eksāmeni – ekskursiju vadīšana pa vecpilsētu un Cēsu Pils kompleksu, kurus sekmīgi nokārtojot tiks iegūta ekskursiju vadītāja apliecība Cēsu Pils kompleksā.

Atraktīvākajiem, labākajiem klātienes kursu beidzējiem tiks piedāvāts aktīvs un radošs darbs vēsturiskā vidē, kas ietver iespēju vadīt ekskursijas Cēsu Pils kompleksā, pilsētā un novadā, kā arī piedalīties teatralizētajās programmās, iemiesojot senos pils iedzīvotājus.

Klātienes gidu kursu interesenti laipni gaidīti uz pirmo nodarbību pirmdien, 25.janvārī plkst.17:00 Cēsu Jaunajā pilī (Pils laukums 9).

Savukārt e-apmācības kurss, kurš notiks interneta vidē, balstās uz individuālu darbu ar katru dalībnieku, izmantojot e-pasta komunikāciju, kuras laikā dalībniekiem elektroniski tiks nosūtīti materiālu apkopojumi par četrām tēmām, kā arī par katru tēmu tiks veikts zināšanu pārbaudes tests. Neklātienes kursiem var pieteikties līdz 2016.gada 24.janvārim.

Iepriekšēja pieteikšanās un sīkāka informācija par abu veidu kursiem kursiem: Ieva Kalniņa, ieva.kalnina PIE cesis PUNKTS lv vai pa tālruni 26339342.

Maksa par kursiem 43,00 EUR, skolēniem 30,00 EUR. Interesentiem, kuri vēlas apmeklēt tikai atsevišķas nodarbības, vienas nodarbības cena 3,00 EUR

 

Informāciju sagatavoja:

Aleksandrs Abramovs

Komunikācijas speciālists

Cēsu novada pašvaldība

aleksandrs.abramovs PIE dome.cesis PUNKTS lv

64121677; 27882118.

Kā liecina apkopotā informācija par civilstāvokļa aktu reģistrāciju Kocēnu novadā, 2015. gadā Kocēnu novads ir kļuvis bagātāks ar 71 jaundzimušo – 42 meitenēm un 29 zēniem. Salīdzinot ar 2014. gadu, jaundzimušo skaits ir palielinājies par 10 mazuļiem.

Aizvadītajā gadā Kocēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā sastādīti 70 dzimšanas reģistri, no kuriem 67 reģistrēts Kocēnu novadā deklarēts jaundzimušais.

Viskuplākais mazuļu pieaugums ir bijis Kocēnu pagastā, kurā deklarēti 34 jaundzimušie, tam seko Dikļu pagasts – 16, Zilākalna pagastā – 11, Vaidavas pagastā – 6, Bērzaines pagastā – 4.

Proporcionāli iedzīvotāju skaitam vislielākais jaundzimušo skaits bijis Dikļu pagastā, kam seko Zilākalna pagasts, Kocēnu pagasts, Bērzaines pagasts, vismazākais – Vaidavas pagastā.

Visvairāk mazuļu – katrā mēnesī deviņi – piedzimuši maijā un oktobrī, par vienu mazāk decembrī, savukārt vismazāk septembrī – trīs.

Ja aizvadītajos gados vairāk nekā puse jaundzimušo tika reģistrēti ar paternitātes atzīšanu - bērna tēvs un māte nav reģistrējuši laulību, un jaundzimušajam pie dzimšanas reģistrācijas dots tēva uzvārds, tad 2015. gadā statistika ir pretēja – 52% mazuļu piedzimuši laulībā.

32% pērn reģistrēto jaundzimušo savām māmiņām ir pirmdzimtais bērniņš, salīdzinājumā  ar 2014. gadu palielinājies māmiņu skaits, kuras pasaulē laida otro mazuli, 9% - trešais mazulis, četrām māmiņām ģimene kļuva bagātāka ar ceturto bērniņu, divas māmiņas laida pasaulē piekto atvasi, savukārt vienā ģimenē ienāca septītais bērniņš. Viena ģimene Kocēnu pagastā sagaidīja dvīņu pāri – divus brašus puisīšus.

Populārāko meiteņu vārdu topā aizvadītajā gadā nav bijis izteiktu līderu – vairākās ģimenēs meitām dots vārds Anna, Beāte, Marta, Alise, Elizabete un Kate, savukārt zēnu vārdu topā arvien aktuāls Roberts un jaunpienācējs – Rodrigo. Vairāki mazuļi ieguvuši mazāk izplatītus vārdus, piemēram, meitenēm – Milana, Līze, Vika, Heilija, Amina, Emija, Elija, Enija, zēniem – Everts, Rojs, Marts, Dilans un Emiljans. Samazinājies to mazuļu skaits, kuriem vecāki devuši divus vārdus – pērn tikai septiņiem mazuļiem.

2015. gadā Kocēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas 60 laulības, par 17 laulībām vairāk nekā 2014. gadā. Tradicionāli visbiežāk pāri izvēlas laulāties vasaras mēnešos, laika posmā no jūnija līdz augustam dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas divas trešdaļas laulību – 44, laulībām bagātākais ir bijis augusts, kad apprecējās 25 pāri. Februāris un marts ir bijuši „tukšie mēneši”.

Visbiežāk (72%) pāri izvēlējušies laulāties Dzimtsarakstu zālē Kocēnos (pašvaldības administrācijas ēkā), 28% pāru laulājās citviet – Rubenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, arvien vairāk pāru izvēlas svinīgo laulību reģistrācijas ceremoniju organizēt ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām, piemēram, Dikļu pils dārzā, Vaidavas ezera apkārtnē esošo viesu namu teritorijā, viesu namā “Lantus” Bērzaines pagastā un citviet.

62% gadījumu gan līgavainis, gan līgava laulībā stājās pirmo reizi. Vidējais vecums līgavainim, pirmo reizi stājoties laulībā, - 31 gads, līgavai – 30 gadu. 2015. gadā Kocēnu novadā laulībā stājušies dažādu tautību cilvēki. 77% pāru abi jaunlaulātie ir latvieši, 15% pāru latvietis bijis viens no jaunlaulātajiem, otrs – azerbaidžānis, krievs, norvēģis, anglis, krievs, ukrainis vai lietuvietis.

Kopumā no Kocēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētajām laulībām tikai 8 pāros (13%) abi laulātie ir Kocēnu novada iedzīvotāji, 9 pāros (15%) viens no laulātajiem ir novadnieks, savukārt 72% pāru abi laulātie nav Kocēnu novada iedzīvotāji.

Jaunākajai līgavai pagājušajā gadā bija 16 gadu, līgavainim – 19 gadi, laulībā stājās arī pāris cienījamā vecumā – 71 gads, apliecinot, ka nekad nav vēlu savas attiecības oficiāli reģistrēt. Visbiežāk (70%) līgavainis ir bijis vecāks par līgavu.

Saistībā ar izmaiņām likumdošanā, kas paredz iespēju personas miršanas faktu reģistrēt jebkurā LR Dzimtsarakstu nodaļā, mazāk kā pusē no pagājušajā gadā Kocēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā sastādītajiem 245 miršanas reģistriem reģistrēti Kocēnu novada iedzīvotāji, šādi ir bijuši 94 reģistri. Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistrā pieejamo informāciju 2015. gadā mūžībā aizgājuši 94 Kocēnu novada iedzīvotāji – 35 sievietes un 59 vīrieši.

Pērn aizsaulē aizgājuši 11 Bērzaines pagasta iedzīvotāji, 16 Dikļu pagasta iedzīvotāji, Kocēnu pagastā – 43, Vaidavas pagastā – 9, Zilākalna pagastā – 15. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam vislielākais mirušo personu skaits bijis Zilākalna pagastā – 1,96%, kam seko Bērzaines pagasts – 1,89%, Dikļu pagastā – 1,40%, Kocēnu pagastā – 1,38%, vismazāk Vaidavas pagastā – 0,89%.

Nemainīgi saglabājas statistika, ka ātrāk šo pasauli pamet vīrieši – vidējais vīriešu dzīves ilgums bijis 65 gadi, savukārt sievietēm 77 gadi. Galvenie nāves cēloņi bijuši sirds un asinsvadu slimības un ļaundabīgie audzēji. Visvairāk mirušo reģistrēts aprīlī un oktobrī, vismazāk – augustā un decembrī.

 

Informāciju sagatavoja:

Elīna Upīte

Jaunatnes lietu un sabiedrisko attiecību speciāliste
Kocēnu novada dome

E-pasts: elina.upite PIE kocenunovads PUNKTS lv