.png)
|
Arhīva kalendārs
Kultūras ministrija aicina pieteikt pretendentus KM balvai bērniem un jauniešiem par sasniegumiem starptautiskos konkursos, izstādēs un skatēs mākslu nozarēs.
Kultūras ministrijas balva ir augstākais apbalvojums kultūrizglītības nozarē. Tās mērķis ir novērtēt Latvijas bērnu un jauniešu vecumā no 10 līdz 25 gadiem sasniegumus starptautiskajos konkursos, izstādēs un skatēs iepriekšējā kalendārajā gadā. To piešķir par individuāliem vai autoru grupas sasniegumiem vizuālās mākslas un dizaina, mūzikas un dejas nozarēs. Kultūras ministrijas balvas pretendenti ir arī pedagogi un koncertmeistari, kuri gatavojuši bērnus un jauniešus starptautiskajiem konkursiem, izstādēm un skatēm, ja šie konkursu dalībnieki ieguvuši godalgotu vietu. Informācija par pieteikumu iesniegšanu pieejama Kultūras ministrijas mājaslapā www.km.gov.lv un Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapā www.lnkc.gov.lv. Pieteikumu pieņemšana līdz 2016. gada 18. februārim. KM balvas un Latvijas Nacionālā kultūras centra Cimzes balvas izciākajiem kultūrizglītības pedagogiem pasniegšanas ceremonija notiks 2016. gada 28.aprīlī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Šī gada 21. janvārī Valsts vides dienesta (VVD) reģionālajās vides pārvaldēs notiks informatīvie pasākumi pašvaldību vides ekspertiem. To laikā pārrunās līdzšinējo un turpmāko sadarbību vides aizsardzības jomā, kā arī informācijas apmaiņu mobilās lietotnes “Vides SOS” ziņojumu apstrādē. Kopš “Vides SOS” darbības sākuma 2015. gada oktobrī, VVD saņemti 208 ziņojumi, no tiem 151 nodots izskatīšanai pašvaldībām un citām vides jomā kompetentām organizācijām. Tādēļ dienests šogad aktīvi turpinās izglītot un informēt savus sadarbības partnerus par mobilās lietotnes darbību un attīstību, kā arī organizāciju savstarpējo sadarbību vides kvalitātes uzlabošanā un rezultātu ziņošanā sabiedrībai. Aizvadītā gada novembrī VVD jau organizēja tikšanos ar Pierīgas pašvaldību pārstāvjiem, kas atzina – lietotnes GPS iespējas būtiski atvieglo darbu. Pirms teritorijas apsekošanas visu nepieciešamo papildus informāciju par objektu iespējams noskaidrot elektroniski. Tāpat vizuālā ziņojumu informācija ļauj novērtēt problēmas būtiskumu un plānot darbus. Trīs mēnešu laikā „Vides SOS” lietotne viedtālruņos lejupielādēta teju 3 000 reizes. Visbiežāk iedzīvotāji ziņojuši par atkritumiem vidē. Attēlu saturs liecina, ka vidē nonāk arī bīstamie atkritumi, piemēram, šīferis, mājsaimniecības tehnika un auto daļas, kā arī kaitīgie atkritumi – riepas. Daļa piesārņoto teritoriju īpašnieki jau sakopuši. Pašvaldībās tiek domāts par pasākumiem, lai nepieļautu piesārņojumu atkārtošanos. Vides pārkāpumus fiksējošā mobilā lietotne „Vides SOS” izstrādāta ar mērķi veicināt sabiedrības atbildību pret vidi un izglītot par tās saudzēšanu, kā arī valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju sadarbību vides aizsardzības jomā. Projekts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) finansiālu atbalstu. VVD uzrauga normatīvo aktu ievērošanu vides aizsardzības, radiācijas un kodoldrošības, kā arī dabas resursu izmantošanas jomās. Tā kā piesārņojošo darbību un dabas resursu izmantošanas atļaujas uzņēmumiem izsniedz VVD, tas arī kontrolē, kā uzdotie nosacījumi tiek ievēroti. VVD inspektori katru gadu uzņēmumos veic plānotās pārbaudes, augsta riska objektos kontroles notiek biežāk, bet, ja tiek saņemtas sūdzības, inspektori ierodas bez brīdinājuma.
Japānas valdība un Japānas vēstniecība Latvijā piedāvā Latvijas vispārizglītojošo skolu pedagogiem stipendiju, kas sniedz iespēju sākot no 2016. gada oktobra kādā no Japānas augstskolām veikt pusotru gadu ilgu ar vispārizglītojošo skolu pedagoģiju saistītu pētījumu. Šī ir iespēja iepazīt Japānu, paplašināt redzesloku un iegūt jaunu skatījumu uz savu specialitāti. Stipendijas saņēmējam tiks piedāvāts apgūt japāņu valodu un ar izglītības administrāciju, pedagoģijas metodēm vai specializēto priekšmetu apguvi saistītus mācību kursus, kā arī papildus apmeklēt mācību ekskursijas un praktiskās nodarbības. Stipendija mācībām Japānā tiek piešķirta konkursa kārtībā, un tā ietver transporta izdevumus uz un no Japānas, universitātes mācību maksu, kā arī ikmēneša uzturnaudu, kas pilnībā segs uzturēšanos Japānā. Stipendijas pretendentu izvēlas, izvērtējot iesniegtos dokumentus, rakstisko pārbaudījumu rezultātus un intervijas ar Japānas vēstniecības pārstāvjiem. No stipendijas kandidātiem tiek sagaidīta:
Japāņu valodas zināšanas nav obligātas. (Atlases tests jākārto ne tikai angļu, bet arī japāņu valodā, taču ar tā palīdzību novērtēsim, cik nopietnas japāņu valodas studijas pretendentam turpmāk nepieciešamas.) Stipendijas kandidātiem jābūt dzimušiem pēc 1981. gada 2. aprīļa, kā arī jābūt augstākai vai augstākai pedagoģiskai izglītībai, darba stāžs skolā 2016. gada 1. aprīlī - ne mazāk kā 5 gadi (augstskolu pasniedzēji nevar pieteikties). Detalizēts stipendijas nolikums un pieteikuma anketas pieejamas Japānas vēstniecības mājaslapā. Rakstiskie eksāmeni stipendiju pretendentiem plānoti 16. februārī (10:00 - 12:00 japāņu valoda, 12:15 - 13:15 angļu valoda), intervija klātienē paredzēta 23. februārī. Līdz šim šo stipendiju saņēmuši četri Latvijas pārstāvji, kuri Japānā papildinājuši zināšanas skolu vadībā, speciālajā pedagoģijā un dejas pedagoģijā. Vēstniecība adrese: Vesetas iela 7, Rīga, LV-1013 Papildu informācija:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) aicina novadu pašvaldības līdz 2016. gada 16. februārim (ieskaitot) iesniegt projektu idejas Eiropas Savienības fondu finansējumam ar mērķi veikt ieguldījumus uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras un industriālo pieslēgumu izveidei. Šādu projektu īstenošanas rezultātā ilgtermiņā pašvaldībās tiks piesaistītas komersantu investīcijas un radītas papildu darbavietas privātajā sektorā, palielinot ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību reģionos. Šajā atlases kārtā* līdz 2018. gadam pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir 34,92 milj. eiro. Uz Eiropas Savienības fondu finansējumu var pretendēt Latvijas novadu pašvaldības (89 novadi), to izveidotas iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi. Vienas novada pašvaldības ietvaros iesniedzamo projektu ideju konceptu skaits nevar būt lielāks par trīs un to kopējais ERAF finansējums nevar pārsniegt 3 milj. eiro. „Jau tagad varam paredzēt, ka potenciālo projektu iesniedzēju loks būs plašs. Tādēļ, lai taupītu pašvaldību administratīvos resursus, VARAM organizēs projektu ideju konceptu priekšatlasi. Izvēlēsimies projektus, kuri dos lielāku ieguldījumu ekonomiskās aktivitātes veicināšanā un darbavietu radīšanā reģionos. Labākie projektu ideju koncepti tiks saskaņoti VARAM izveidotajā Reģionālās attīstības koordinācijas padomē un būvdarbus plānotajos objektos varēs veikt jau 2016. gada būvniecības sezonā,” informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. VARAM aicina komersantus interesēties pašvaldībās par publiskās infrastruktūras atbalstu savas komercdarbības attīstībai. Investīcijas paredzētas maza mēroga uzņēmējdarbības atbalsta publiskās infrastruktūras attīstībai un pieejamības veicināšanai, pašvaldību attīstības programmās noteiktajās ar komercdarbību saistītajās teritorijās, tās attīstot, izveidojot nepieciešamos industriālos pieslēgumus un sagatavojot komercdarbībai nepieciešamās industriālās ēkas un pievedceļus. Ar projektu priekšatlases dokumentāciju (projekta idejas koncepta priekšatlases veidlapu, projektu ideju konceptu priekšatlases vērtēšanas kritērijiem un to piemērošanas metodiku) var iepazīties VARAM mājas lapā -/lat/fondi/kohez/2014_2020/?doc=18635. Sagatavotos projektu ideju konceptus pašvaldībām jāiesniedz VARAM līdz 2016. gada 16. februārim (ieskaitot) vienā no šādiem veidiem: 1) personīgi VARAM Rīgā, Peldu ielā 25, darbdienās no plkst.8:30 līdz plkst.17:00; 2) nosūtot ierakstītā vēstulē pa pastu VARAM, Peldu ielā 25, Rīgā, LV-1494; 3) noformētu elektroniskā dokumenta veidā, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi: pasts PIE varam.gov PUNKTS lv. *Projektu priekšatlase norisinās Eiropas Savienības fondu specifiskā atbalsta mērķa Nr. 3.3.1. “Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas “Ieguldījumi uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā pašvaldībās, kuras nav nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība” ietvaros. Papildus informācija: Reģionālās attīstības koordinācijas padomē piedalās ne tikai ministriju amatpersonas, bet arī Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Reģionālo attīstības centru apvienības, katra plānošanas reģiona, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.
Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takās no sestdienas, 16.janvāra atvērta distanču slēpošanas trase. Izveidoti divi slēpošanas apļi. Viens no tiem ir 1,5km garš un piemērots arī bērniem. Savukārt otra slēpošanas aplis izveidots aktīvās atpūtas cienītājiem ar lielāku pieredzi. Tas ir 5 kilometrus garš un dod iespēju atpūtu dabā apvienot arī ar Līgatnes dabas taku ainavu un dzīvnieku vērošanu. Jāpiebilst, ka trases izmantošana iekļauta maksā par Līgatnes dabas taku apmeklējumu. Slēpot iespējams doties ar savu inventāru vai izmantot pie informācijas centra “Līgatnes dabas takas” pieejamo slēpju un kamanu nomu. Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki trasi uzturēs un kops atbilstoši laika apstākļiem.
Grāmata “Vidzemes Svētupe mītiskajā un reālajā kultūrtelpā” klajā nākusi 2015.gada nogalē, tās sastādītājs un zinātniskais redaktors ir Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Juris Urtāns. Izdevums ir zinātnisku rakstu un folkloras kopojuma krājums, kas tapis Latvijas Zinātnes Padomes atbalstītā projekta „Vidzemes Svētupe mītiskajā un reālajā kultūrtelpā“ ietvaros. Izdevumā publicēti projekta īstenotāju - Rūtas Muktupāvelas, Jura Urtāna, Janīnas Kursītes, Sanda Laimes, Rasmas Noriņas, Ievas Vītolas - zinātniskie raksti , kuri sagatavoti, balstoties uz triju gadu garumā veikto pētījumu rezultātiem Svētupes krastos. Svētupe ir 48 km gara upe, kas iztek no Dūņezera pie Limbažiem. Tā tek cauri mūsdienu Limbažu un Salacgrīvas novadiem. Lejtecē Svētupe sadalās – 4,4 km garā Jaunupe to savieno ar Salacas upi, savukārt vecā Svētupe pie Svētciema ietek Rīgas jūras līcī. Grāmatas autori publikācijās lūkojuši atklāt Svētupes daudzpusīgo kultūrvēsturisko mantojumu, upes krastu iedzīvotāju dzīvesveidu, zināšanas, tostarp garīgās un materiālās mijattiecības ar hidroģeoloģisko objektu. Kultūrantropoloģe Rūta Muktupāvela pievērsusies teorētiskajiem lokālās identitātes un vietas piederības apziņas aspektiem, tēmas analīzei izmantojot Svētupes projekta lauka pētījuma materiālus. Kultūrvēsturnieks un arheologs Juris Urtāns savā rakstā skaidrojis, vai agrākos laikos ir pastāvējis Svētupes ūdensceļš un, ja ir pastāvējis, kāda ir bijusi tā nozīmība. Valodniece un folkloriste Janīna Kursīte pētījusi Svētupes lībiski latvisko māju nosaukumu semantiku, bet folklorists Sandis Laime analizējis tautas uzskatus par zemākajām mitoloģiskajām būtnēm Svētupes krastu folkloras vākumos. Vēsturniece un novadpētniece Rasma Noriņa uz bagātīgā seno fotoattēlu vākuma pamata vērtējusi Svētupes apkārtnes kultūrainavas vizuālās izmaiņas 20. gadsimta garumā, bet folkloriste Ieva Vītola apkopojusi ziņas par Svētupes krastu vietvārdiem un vietu folkloru. Projekta īstenošanā iesaistījās arī Latvijas Kultūras akadēmijas Tradicionālās kultūras un folkloras studenti – piedaloties folkloras vākšanā un pierakstu atšifrēšanā, Svētupes krastu apsekošanā gan kājām pa upes krastiem, gan arī ar laivām un lidmašīnuām. Studentes Digne Ūdre un Justīne Jaudzema krājumam sagatavojušas rakstu par Svētupes tiltiem un to vietu kultūrainavā. Grāmatā iekļauts arī apjomīgs folkloras kopojums, kurā publicētas gan agrāk pierakstītās teikas un nostāsti par Svētupi un ap to, gan mūsdienās lauka pētījumos dokumentētās Svētupes krastu iedzīvotāju mutvārdu liecības.
Vairāk informācijas: Juris Urtāns Latvijas Kultūras akadēmija, Ludzas iela 24, Rīga juris.urtans PIE lka.edu PUNKTS lv">urtans PIE lka.edu PUNKTS lv; 67114816, 29485326
Jauniešiem iespēja pieteikties dalībai Eiropas Padomes (EP) Vietējo un Reģionālo varu kongresa plenārsesijās 2016.gada martā un oktobrī. Pieteikšanās termiņš: 5.februāris. Plašāka informācija un nosacījumi šeit. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||