Arhīva kalendārs
Atkārtoti tiek izsludināta dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana aizsargājamo ainavu apvidum “Vecpiebalga”, un interesenti aicināti iepazīties ar izstrādāto dokumenta projektu, kā arī piedalīties tā sabiedriskās apspriešanas sanāksmē. Ar dabas aizsardzības plānu no š.g. 8. februāra varēs iepazīties: 1) Vecpiebalgas novada pašvaldības telpās (Alauksta ielā 4 Vecpiebalgā Vecpiebalgas pagastā Vecpiebalgas novadā) darba laikā; 2) Inešu pagasta pārvaldē (Pils, Ineši, Inešu pag., Vecpiebalgas nov.) darba laikā; 3) Taurenes pagasta pārvaldē (“Nēķina muiža” Taurene Taurenes pagasts Vecpiebalgas novads) darba laikā; 4) mājaslapās www.vecpiebalga.lv un izstrādātāja mājaslapā www.environment.lv (sadaļā “Jaunumi”).
Priekšlikumus un komentārus par dabas aizsardzības plānu rakstiski var sūtīt līdz šī gada 29. februārim uz pasta adresi Skolas iela 10 dz. 8, Rīga LV – 1010, vai faksu 67242466, vai e-pastu elle PIE environment PUNKTS lv Savukārt sabiedriskās apspriešanas sanāksme 2016.gada 22.februārī, pl. 16:00 Vecpiebalgas kultūras namā (Gaismas ielā 1 Vecpiebalgā Vecpiebalgas pagastā Vecpiebalgas novadā). 2015. gada 10. decembrī notika aizsargājamo ainavu apvidus „Vecpiebalga” dabas aizsardzības plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksme. Pēc sabiedriskās apspriešanas termiņa beigām tika saņemti daudzu iedzīvotāju iesniegumi ar iebildumiem un ierosinājumiem. Dabas aizsardzības plānā ir koriģēts piedāvātais teritorijas funkcionālais zonējums, papildināts un precizēts individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts. Aizsargājamo ainavu apvidus „Vecpiebalga” atrodas Vecpiebalgas novadā Vecpiebalgas pagastā, Inešu pagastā un Taurenes pagastā. Aizsargājamo ainavu apvidus izveidots 1987. gadā, savukārt tajā ietilpstošais dabas liegums „Sproģi” kā dzērvenāju liegums dibināts 1977. gadā. Pašreizējais aizsardzības statuss nostiprināts 02.03.1993. likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”. 2005. gadā AAA „Vecpiebalga” iekļauta Natura2000 teritoriju saraktā (kods LV0600100) kā C tipa teritorija, kas noteikta īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai. Jau ziņots, ka projekta ietvaros Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi dabas aizsardzības plānu izstrādi 15 īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām Latvijā – dabas parkiem "Abavas senleja" un "Bernāti", dabas liegumiem - "Druviņu tīrelis", "Pluču tīrelis", "Nagļu un Ansiņu purvs", "Maņģenes meži", "Ziemupe", "Zvārde", "Jaunanna", "Ukru gārša", „Ances purvi un meži”, „Pilskalnes Siguldiņa” un trīs aizsargājamo ainavu apvidiem "Veclaicene", „Augšzeme” un „Vecpiebalga”. Dabas aizsardzības plāns nosaka nepieciešamos dabas aizsardzības pasākumus un pieļaujamo saimniecisko darbību konkrētajai teritorijai. ĪADT dabas aizsardzības plānus izstrādā noteiktam laika posmam (parasti 7-15 gadi), un šī dokumenta uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses, tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Dabas aizsardzības plānu izstrādes procesu uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde, savukārt to apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Dabas aizsardzības plāni ir rekomendējoši teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem.
Jāpiebilst, ka visas iepriekšminētās aktivitātes tiek īstenotas Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta "Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas plānojumā" ietvaros. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2009. - 2014. gada perioda programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” ietvaros. Projekts tiek īstenots, izmantojot EUR 581 735,00 piešķīrumu no Norvēģijas finanšu instrumenta. Norvēģijas līdzfinansētās programmas mērķis ir stiprināt institucionālo un cilvēkresursu kapacitāti valsts, reģionālā un vietējā līmeņa iestādēs, kas atbildīgas par reģionālo attīstību, sadarbojoties un daloties pieredzē ar līdzīgām iestādēm Norvēģijā. Papildus informācija par izstrādes procesā esošiem dabas aizsardzības plāniem, kā arī informācija par projekta "Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas plānojumā" aktivitātēm lasāma šeit: http://integralplan.daba.gov.lv/
No 3. februāra koncertzāle “Cēsis” sadarbībā ar kinoprojektu “Spektrs” aizsāk Kino gardēžu klubu, kura apmeklētājiem būs iespēja noskatīties izmeklētas, starptautiskos festivālos atzītas filmas un pirms tām dzirdēt kino eksperta pārdomas. “Vēlamies saviem skatītājam piedāvāt ne tikai filmas, kas parādās Latvijas kinoteātru tradicionālajā repertuārā, bet arī tādu kino, kas ir izcils, ar pēcgaršu, bet ceļš pie tā ir jāatklāj. Tāpēc sadarbībā ar kinoprojektu “Spektrs” esam izveidojuši piedāvājumu kino mīļiem, kas dos iespēju arī Cēsīs noskatīties ko īpašu,“ par jaunā projekta ideju stāsta koncertzāles “Cēsis” kino producents Kārlis Freimanis. Kino gardēžu kluba seansi koncertzālē “Cēsis” notiks katru otro trešdienu pulksten 20.00, un tajos demonstrētās filmas būs skatāmas katra vienu reizi. Īsu ieskatu par izvēlētajām filmām pirms seansiem piedāvās kinoprojekta “Spektrs” pārstāvji. “Esam izmeklējuši spilgtākās un nozīmīgākās filmas, kas veido izcilu un daudzpusīgu pasaules kino programmu. Šajos trešdienu vakaros demonstrētais kino reprezentē arī kinoprojekta "Spektrs" vērtības un mērķi - piedāvāt Latvijas skatītājam interesantu, prātā paliekošu un visās nozīmēs vērtīgu kino, “ Kino gardēžu kluba repertuāru raksturo filmu festivāla “Spektrs” un “Kinoblogeri.lv” pārstāvis Sergejs Timoņins. Kino gardēžu klubs tiks atklāts 3. februārī ar Paolo Sorentīno filmu “Dižais skaistums” (“La grande bellezza”, 2013), kas saņēmusi „Oskaru” un Zelta globusu kā labākā ārzemju filma, kā arī nominēta Palmas zaram Kannu kinofestivālā. Itāļu režisora Sorentīno filmas ir ne tikai vizuālo mākslu saldais ēdiens, bet arī kino ar lielo burtu. Gluži kā viņa iepriekšējās filmās (“Il Divo”, “This Must be the Place”), arī “Dižais skaistums” turpina plūstošo ainu un sulīgu kadrējumu virknējumus, kas papildināti ar niansētiem stāstiem un galveno varoņu pārdomām. Kopā tas veido mākslas darba cienīgu baudījumu. Interesanta filmas sastāvdaļa ir mūsdienu Romas, kā atsevišķa filmas tēla, portretējums.
KINO GARDĒŽU KLUBA SEANSI 3. februāris: “Dižais skaistums”/ “La grande bellezza” (Itālija, 2013) 17. februāris: “Mežonīgie stāsti”/ “Relatos Salvajes” (Argentīna, 2014) 2. marts: “Draivs”/ “Drive” (ASV, 2011) 16. marts: “Ne savā dabā”/ “Out of nature” (Norvēģija, 2014) 30. marts: “Kas notiek krēslā”/ “What We Do in the Shadows” (Jaunzēlande, 2014) 13. aprīlis: “Māmiņa”/ “Mummy” (Kanāda, Francija, 2014) 27. aprīlis: “71: Pēdējais kareivis” (Lielbritānija, 2014) 11. maijs: “Baisās pasakas”/ “Tale of tales” (Itālija, Francija, Lielbritānija, 2015)
Biļetes uz Kino gardēžu kluba seansiem nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē un “Biļešu paradīze” tirdzniecības tīklā. Seansa laikā būs iespēja baudīt vīnu un atspirdzinošos dzērienus.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
Latviešu mākslinieces Ievas Epneres fotogrāfiju izstāde “Esparū pils” ir projekts, ko māksliniece realizēja Francijā 2014. gada vasarā, kad pēc Esparū pils draugu biedrības ielūguma uzturējās rezidencē Esparū pilī. Biedrību dibinājuši pils īpašnieki un atbalstītāji ar mērķi atdzīvināt seno Dienvidfrancijas pērli, izveidojot to par kultūras centru un vietu, kur māksliniekam “satikties” ar dabu. 2014.gada rudenī Esparū pils draugu biedrība rīkoja pirmo rudens kultūras festivālu, kura programmā tika iekļauta arī Ievas Epneres izstāde. Programmā Latvijai bija atvēlēta īpaša vieta, jo tolaik Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Gadu iepriekš – 2013. gadā – šis gods bija Marseļai. Festivāla moto “Iepazīt tālus, bet patiesībā tuvus kaimiņus” sniedza franču publikai iespēju labāk izzināt Latviju un tās radošo potenciālu visdažādākajās izpausmēs mākslā, mūzikā un kino. “Ievas Epneres māksla liecina par cilvēka ideālās telpas meklējumiem laicīgajā dzīvē. Viņas fotogrāfijas, video un multimediju projektus vieno vērtību sistēma, kas pastāv neatkarīgi no tā brīža apstākļiem, politiskajām vēlmēm un savtīgām interesēm. Šī māksla ilgojas pēc patiesas skaidrības un tīrības. Tā atklāj iekšējas, garīgas saites starp dažādu paaudžu cilvēkiem, cilvēku un ainavu, cilvēku un pagātni,” tā par Ievu Epneri izsakās mākslas zinātniece Anita Vanaga. Izstāde būs aplūkojama līdz 29. februārim.
Sedas purva teritorija pēc kūdras ieguves pakāpeniski applūda.1999.gadā šeit izveidots dabas liegums, lai aizsargātu izcilu biotopu ūdensputnu ligzdošanai. Appludinātās ūdenstilpes daudzviet strauji aizaug ar niedrēm, veidojas homogēnas niedru audzes un šāds biotops daudzām putnu sugām nav piemērots, jo īpaši migrējošiem putniem, kuri labprātāk uzturas atklātās teritorijās. Tāpēc liegumam izstrādātajā dabas aizsardzības plānā kā viens no apsaimniekošanas pasākumiem ir paredzēts – niedru pļaušana un/vai dedzināšana, lai samazinātu ūdenstilpju aizaugšanu. Niedru pļaušanas pieļaujama visā lieguma teritorijā laika periodā no 1.augusta līdz ledus nokušanai. Niedru skulptūru festivāls tiek organizēts kā ģimeņu, draugu un citu interešu grupu sacensības, kurās komandas vāks dīķos augošās niedres un veidos no tām dažādas skulptūras. Skaistāko un lielāko skulptūru autori tiks apbalvoti. Līdzjutēji varēs izbaudīt ziemas priekus, slēpojot, vizinoties ar ragaviņām vai sildoties pie ugunskura. Pasākuma noslēgumā visi klātesošie varēs vērot neparasto ainavu ar degošajām skulptūrām dīķī. Lai plānotu pasākuma norisi, aicinām komandas pieteikties iepriekš, līdz 5. februārīm, plkst. 10.00, zvanot vai rakstot: Rūta Zepa; ruta.zepa PIE daba.gov PUNKTS lv, tālr.nr. 26361362 Jānis Pērle janis.perle PIE daba.gov PUNKTS lv, tālr.nr. 26222682
Praktisko apmācību laikā būs iespēja specializēties ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšanas darbos vai inženierkomunikāciju izolēšanas darbos un pēc kursu pabeigšanas saņemt valsts atzītu diplomu par profesionālās pilnveides programmas pabeigšanu. Pieteikties aicināti būvniecībā strādājošie, meistari, montieri un būvdarbu vadītāji ar interesi energoefektīvā un kvalitatīvā būvniecībā ar pilnīgu vai daļēju pamata izglītību un darba devēja apstiprinātu pieredzi būvniecības darbos. Programmas pirmā daļa norisināsies Rīgā “Latvijas Būvinženieru savienības” telpās, savukārt praktiskās nodarbības norisināsies gan “Priekuļu tehnikuma Ērgļos”, gan “Rīgas Celtniecības koledžas” mācību darbnīcās. Pilna apmācību programma atrodama šeit. Aicinām apmācībām pieteikties elektroniski līdz 5. februārim, rakstot uz e-pastu: Agrim Kamenderam agris.kamenders PIE rtu PUNKTS lv vai Sanitai Jankovskai sanita.jankovska PIE rpr.gov PUNKTS lv. Vairāk informācijas zvanot pa tālruni 29145442. Vietu skaits ierobežots! Marta beigās ir plānots atkārtot apmācību kursu. Plašāka informācija par pieteikšanos otrajam kursam sekos projekta mājaslapā http://www.rpr.gov.lv/bus-force/. Laikā no 2014. līdz 2016. gada aprīlim tiek ieviests projekts „Profesionālās pilnveides izglītības programmu izstrāde energoefektīvu ēku būvniecības prasmju pilnveidei Latvijā” (BUILD UP Skills FORCE). Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības „Saprātīga enerģija Eiropai” programmas ietvaros. Projekta mērķis ir paaugstināt būvniecībā strādājošo prasmes un zināšanas par gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecību un esošo ēku renovāciju. Projekta partneri: Rīgas plānošanas reģions, Kurzemes plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions, Zemgales plānošanas reģions, Latvijas Būvinženieru savienība, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Latvijas Vides investīciju fonds. Vairāk par projektu: http://www.rpr.gov.lv/bus-force/ Papildu informācija: Henrijs Rūsis, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, henrijs.rusis PIE vidzeme PUNKTS lv, tel. 26557567. |
|