Arhīva kalendārs

No decembra vidus “Sudraba Ceļasomas” („Silver Suitcase”) piedāvājumā ietilpst arī Cēsu pils kompleksa apmeklējums. Šajā kartē ir senioriem (vecumā virs 55 gadiem) draudzīgas vietas, ceļojumi un tūrisma objektu apmeklēšana ar atlaidēm, kā arī tieši šai vecuma grupai paredzēti pakalpojumi.

Senioriem draudzīgo apskates vietu vidū iekļauts arī Cēsu pils komplekss, kur senioram (no jebkuras valsts) un vienai viņa pavadošai personai (neskatoties uz tās vecumu), uzrādot  „Silver Suitcase” karti, tiek piemērotas pensionāra biļešu cenas. Cēsu pils komplekss ir pieejams ne tikai fiziskā izpratnē (viegli sasniedzams, ir lifts, viegli pārvarami pakāpieni ekspozīciju telpās,  labiekārtotas, cilvēkiem ar kustību traucējumiem piemērotas tualetes, u.c.) , bet arī pils apmeklētāju centra speciālisti ir vērsti uz saprotamu, skaidru un seniora vēlmēm atbilstošu informācijas nodrošināšanu.

Latvijā kartes darbība notiek, balstoties uz sadarbību starp Latvijas Pensionāru federāciju, kura izplata šo karti saviem biedriem vai caur savām reģionālajām organizācijām, un “Lauku ceļotāju”, kas ir atbildīgs par senioriem draudzīga lauku tūrisma piedāvājuma izveidi un tā pārbaudi Latvijā, un sadarbību ar citām Eiropas valstīm.

 • Karte darbojas noteiktās tūrisma mītnēs un apskates vietās, kuras iesaistījušās senioru programmā.

• Senioriem draudzīgās tūrisma mītnes var atpazīt pēc „Silver Suitcase” simbola reklāmas materiālos vai uzlīmes konkrētajā tūrisma objektā.

• Karti izsniedz noteiktam lietotājam, uz kartes norādot personas vārdu, uzvārdu un kartes reģistrācijas numuru.

• Kartes atlaides un īpašie piedāvājumi attiecas uz kartes īpašnieku un vienu tā pavadoni.

• Veicot rezervācijas, ir jāinformē par to, ka klients vēlas izmantot senioru atlaižu karti un jānosauc kartes numurs.

• Klientam ierodoties tūrisma uzņēmumā, var tikt pārbaudīts kartes derīguma termiņš un piederība tās uzrādītājam. Uz kartes jābūt kartes īpašnieka vārdam un numuram.

• Karte „Silver Suitcase” („Sudraba Ceļasoma”) ir noformēta angļu valodā, lai to varētu izmantot arī ārpus Latvijas.

Vairāk informācijas par karti un nosacījumiem tās izmantošanā: www.celotajs.lv

Informāciju sagatavoja:

Aleksandrs Abramovs

Komunikācijas speciālists

Cēsu novada pašvaldība

aleksandrs.abramovs PIE dome.cesis PUNKTS lv

64121677; 27882118.

Bērzaines iela 5, Cēsis, LV-4101

Cesis.lv

Lai uzlabotu apmeklētāju apkalpošanu, paplašinātu sniegto pakalpojumu klāstu un veicinātu sabiedrības izglītošanu, Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk tekstā – DAP) Gaujas Nacionālā parka Informācijas centra “Līgatnes dabas takas” apsaimniekošanu no 2016. gada uzticējusi Līgatnes novada pašvaldības aģentūrai "Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs".

Informācijas centrā arī turpmāk tiks nodrošināta informācijas sniegšana tūristiem, biļešu tirdzniecība, taču plašāk plānots darboties Līgatnes dabas taku (turpmāk – LDT) popularizēšanā, kā arī izglītojošu pasākumu un aktivitāšu organizēšanā.

“Pēdējos gados Dabas aizsardzības pārvalde ievērojami uzlabojusi Līgatnes dabas taku infrastruktūru, lai nodrošinātu apmeklētājiem ne tikai izzinošu, bet arī drošu atpūtu dabā.  Nākamais solis LDT attīstībā ir uzlabot Informācijas centra darbību. Meklējot labāko risinājumu, esam noslēguši līgumu ar Līgatnes novada pašvaldības aģentūru, kuras darbiniekiem ir pieredze tūrisma, informācijas un mārketinga aktivitāšu plānošanā un kopīgu aktivitāšu īstenošanā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Līgatnes dabas taku kolektīvu. Šīs sadarbības rezultātā mēs ceram uzlabot LDT atpazīstamību un sabiedrības izpratni par dabas aizsardzības nozīmīgumu,” pauž DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Līgatnes dabas takas ir viens no populārākajiem objektiem Gaujas Nacionālajā parkā. Ik gadu to apmeklē vidēji 35-40 tūkstoši cilvēku.

Objekts tika izveidots 1975. gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas zīdītājdzīvnieku sugām un, uzkāpjot skatu tornī, ar Gaujas senlejas dabas daudzveidību. 2015.gadā ar dažādiem pasākumiem tika atzīmēta Līgatnes dabas taku izveidošanas 40.jubileja.

1991. gada janvāris Latvijas vēsturē bija laiks, kad cilvēki ticēja, ka visiem kopā izdosies nosargāt Latvijas brīvību, un apvienoja spēkus, veidojot barikādes Rīgas stratēģiski svarīgākajās vietās. Šogad janvārī apritēs 25. gadskārta kopš šiem notikumiem. Barikāžu gadadienas atcerei dažādi pasākumi norisināsies arī Alūksnes novadā. Alūksnes muzejā no 13. līdz 30. janvārim demonstrēs filmas “Tēvu barikādes” un “Veltījums 1991. gada janvāra barikāžu dalībniekiem”. 25 gadus senajiem notikumiem veltītās filmas “Veltījums 1991. gada janvāra barikāžu dalībniekiem” pirmā skatīšanās un tikšanās ar barikāžu dalībniekiem notiks 13. janvārī pulksten 15.00. Atceres pasākumā aicināti piedalīties barikāžu dalībnieki, lai visi kopā atminētos, kā arī dalītos pieredzē un sajūtās par piedzīvoto. Savukārt līdz pat janvāra beigām no pulksten 10.00 līdz 17.00 ikviens interesents gan individuāli, gan grupās var doties uz Alūksnes muzeju un noskatīties filmu. Grupas aicinātas pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni 25665538.

20. janvārī barikāžu atcerei veltīti pasākumi notiks Alūksnē un vairākos novada pagastos. Tā pulksten 18.00 Alūksnes Kultūras centra Mazajā zālē uz atceres pasākumu “Barikādes – 25” aicinām ikvienu Alūksnes novada iedzīvotāju, īpaši gaidīti būs barikāžu dalībnieki. Pulksten 14.00 Jaunlaicenes pamatskolā, sadarbojoties bibliotēkai, tautas namam un pamatskolai, notiks vēsturiskā barikāžu laika atceres pasākums “Janvārī deg ugunskuri”.

Pie Mālupes Saieta nama 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīts pasākums „Mirkļi barikāžu ugunskura atblāzmā”, ko rīko Saieta nams sadarbībā ar bibliotēku un Mālupes pamatskolu, sāksies pulksten 12.30. Pulksten 14.00 uz barikāžu 25. gadadienai veltīto atceres pasākumu “Kvēlo atmiņu dzirkstis” apmeklētājus aicina Zeltiņu muzejs.

21. janvārī pulksten 18.00 1991. gada barikādēm veltīts pasākums notiks Liepnas tautas namā, bet 23. janvārī pulksten 15.00 barikāžu atceres ugunskuru iedegs pie Annas pagasta sporta centra.

Arī novada bibliotēkās 1991. gada janvāra notikumus atcerēsies ar dažādām literatūras izstādēm. Tā, piemēram, Zeltiņu bibliotēkā 30. janvārī būs iespējams apskatīt  izstādi “1991. gads - Barikāžu laiks”, Māriņkalna bibliotēkā būs izstāde „20. janvāris – barikāžu atceres 25. gadadiena”  un te notiks arī pasākums skolēniem, bet Annas bibliotēkā 1991. gada janvāri atcerēties palīdzēs izstāde: „Ir atkal janvāris/Ar ugunskuru liesmām…”.

Informāciju sagatavoja:

Alise BEĶERE,

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību praktikante

www.aluksne.lv

19. janvārī Valmierā notiks īpaši pasākumi, tādējādi atzīmējot 25. gadadienu kopš 1991. gadā notikušajām barikādēm Rīgā.

Jau tradicionāli pie Barikāžu piemiņas akmens, laukumā iepretim ēkai Rīgas ielā 50, gaidāms barikāžu atceres pasākums, ko rīko Valmieras Valsts ģimnāzija (VVĢ). Lai pasākumu varētu apmeklēt visi VVĢ 7.-12.klašu skolēni, tas tiks rīkots divos laikos – plkst. 10.30 un plkst. 12.10. Valmieras Valsts ģimnāzijas skolēni kopā ar pedagogiem pie piemiņas akmens noliks svecītes, kā arī šogad, jubilejas gadā, apmeklētājiem būs sarūpējuši īpašu pārsteigumu – skolēnu pašu radītus dzejoļus par barikādēm, kuros atklāsies mūsdienu bērnu pārdomas, sajūtas un izpratne par vēsturisko notikumu. Plkst. 12.10 pie piemiņas akmens kopā ar VVĢ skolēniem un pedagogiem pulcēsies Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, bijušais Valmieras Viestura vidusskolas direktors Ivars Briedis, kurš ir apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, Zemessardzes 22. kājnieku bataljons, Valmieras skolu jaunsargi un Valmieras Viestura vidusskolas skauti.

Vakarā, plkst. 18.00, Valmieras muzeja Izstāžu nama pagalmā būs iedegti simboliski barikāžu piemiņas ugunskuri. Pie siltas tējas un pīrāgiem klātesošie būs aicināti dalīties atmiņu stāstos, tādējādi izglītojot interesentus par piedzīvotajiem pagātnes notikumiem un emocijām, aizstāvot savas valsts godu un alkas pēc brīvības. Tāpat kopā ar Valmieras Kultūras centra politiski represēto vīru kori “Baltie bērzi”, kamerkori “Kaķi” un Valmieras pagasta senioru ansambli “Dziesmotā senatne” ikviens varēs vienoties brīvības dziesmās. Apmeklētājus uzrunās arī Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma aicina: “Lai Valmieras muzejs varētu izveidot īpašo barikāžu laika arhīvu, aicinām iedzīvotājus ne tikai dalīties atmiņu stāstos, bet atnest līdzi kādus priekšmetus, fotogrāfijas vai video materiālus, ko pēc tam aicinām atstāt glabāšanai muzejā. Ja kāds nevēlas publiski uzstāties ar atmiņu stāstu, bet viņam ir savs stāsts vai kāda īpaša piemiņas lieta, ko parādīt plašākai sabiedrībai, arī viņus aicinām droši pievienoties šai akcijai. Muzeja speciālisti pasākuma laikā dokumentēs stāstīto un piedzīvoto. Tāpat brīvā dabā tiks demonstrētas muzeja krājumā jau esošās un citu vēstures notikumu dokumentētāju saglabātās foto liecības, apkopotas vēsturisko fotogrāfiju slīdrādē.”

Paralēli pagalmā notiekošajām aktivitātēm Valmieras muzeja Izstāžu namā būs skatāmas dokumentālās filmas par barikāžu laiku – Jura Podnieka studijas filmas “Pēcvārds” un “Mūsu barikāžu laiks”. Filma “Pēcvārds” (1991) atspoguļo traģiskos 1991. gada notikumus Latvijā, kad tika nogalināti divi Podnieka grupas operatori – Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne. Savukārt filma “Mūsu barikāžu laiks” (2001) apkopojusi barikāžu dalībnieku atmiņas pēc desmit gadiem. Tāpat tajā redzami dokumentālie kadri no barikādēm, 20. janvāra apšaudes un notikumiem Viļņā. Pasākuma apmeklējums – bez maksas.

Aicinām ikvienu apmeklēt gan pasākumu dienā pie Barikāžu piemiņas akmens, gan vakara pasākumu Valmieras muzejā un kopīgi pieminēt barikāžu laiku, kas Latvijai tās ceļā uz brīvību bija īpašs notikums.

1991. gadā no 13. līdz 27. janvārim Rīgā notika atjaunotās neatkarīgās Latvijas aizsardzības pasākumi, kas tiek apzīmēti kā “Barikāžu laiks”. Pēc Padomju Savienības karaspēka uzbrukuma Viļņas televīzijas torņa aizstāvjiem Rīgā nozīmīgu ēku aizsardzībai tika organizēta smagsvara tehnika no lauku saimniecībām un mazpilsētām. Galvenie aizsargājamie objekti bija Radio nams Doma laukumā, Latvijas Republikas (LR) Augstākās padomes un LR Ministru padomes ēkas, Radio un televīzijas centrs Zaķusalā, Telefona un telegrāfa centrāle. Rīgas vecpilsētā būvēja aizsardzības sienas no betona bluķiem un baļķiem. Cilvēki gatavojās Padomju Savienības iespējamam uzbrukumam. Daudzi no barikāžu laika dalībniekiem par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā tika apbalvoti ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.