Arhīva kalendārs

Koncertzāle “Cēsis” gadu sāk ar jubilāram Imantam Kalniņam veltītu koncertu 30. janvārī. Liepājas Simfoniskā orķestra, solista Pētera Endzeļa un diriģenta Māra Sirmā izpildījumā skanēs trīs sengaidīti komponista jaundarbi – Septītā simfonija, Koncerts obojai un miniatūra “Santakrusa”. Koncerta pirmās daļas muzikālais centrs būs Koncerts obojai. Ar žanra apzīmējumu ‘koncerts’ Imanta Kalniņa darbu sarakstā līdz šim rodam vien divus opusus – studiju laikā 1963. gadā sacerēto Čellkoncertu un 1966. gadā radīto viendaļīgo Koncertu orķestrim. Vaicāts, kādēļ tapis koncerts ar obojas solo, Imants Kalniņš atzīst, ka obojas tembrs ir īpašs: “Tam ir noslēpumains, orientāls valdzinājums un tas nav salīdzināms ne ar vienu citu pūšaminstrumentu”.  Šajā skaņdarbā dzirdēsim Latvijas Nacionālās operas orķestra oboju grupas koncertmeistara un Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga pirmās obojas Pētera Endzeļa solo.

Īpaši šai reizei tapusi arī simfoniskā miniatūra stīginstrumentu orķestrim “Santakrusa”, kuras galvenā tēma skanēja 1971. gadā Latvijas Nacionālajā teātrī iestudētajā Maksa Friša lugā “Santakrusa” ar Veltu Līni, Gunāru Cilinski un Intu Burānu galvenajās lomās.

Koncerta otrajā daļā skanēs sen gaidītā Imanta Kalniņa Septītā simfonija, kuru no Sestās šķir piecpadsmit gadu. Tās ieceri autors neatklāj, sakot, ka pārstāstīt ar vārdiem to, ko vēsta mūzika, ir apmērām tas pats, kas mēģināt aprakstīt, kā smaržo puķe. Klausītāju gaida pārsteigums, kas Imantam Kalniņam šajā žanrā būs sakāms tiem, kas labi atceras dinamiskas enerģijas pārpilno, roķīgo Ceturto simfoniju (1973), zīmīgi citēto tautasdziesmu “Caur sidraba birzi gāju” Piektās simfonijas finālā (1979), kā arī “Balli pilī” Rabindranata Tagores dzejas iedvesmotajā Sestajā simfonijā ar kora līdzdalību (2001).

Par koncerta krāšņo skanējumu rūpēsies Liepājas Simfoniskais orķestris, kas vienmēr bijis spožs Imanta Kalniņa mūzikas interprets, un publikas atzinības lutinātais maestro Māris Sirmais – prasmīgs un iejūtīgs Latvijas komponistu daiļrades tulks.

Biļetes nopērkamas “Biļešu paradīze” tirdzniecības tīklā un koncertzāles “Cēsis” kasē.

Līdz februāra vidum turpinās uzņemšana gadu ilgajās Jauniešu garantijas profesionālās izglītības programmās. 18 profesionālās izglītības iestādes visā Latvijā jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem piedāvā bez maksas apgūt 20 darba tirgū pieprasītas profesijas.

Jauniešu garantijas profesiju loks katru gadu tiek noteikts, konsultējoties ar nozaru ekspertu padomēm. Tādējādi jaunieši var būt droši, ka šīs profesijas ir darba tirgū pieprasītas. Šobrīd Jauniešu garantija piedāvā apgūt tādas profesijas kā pavārs, frizieris, lietvedis, māsas palīgs, kā arī šuvēja un drēbnieka profesijas.

Ingrīda Šahta, Latvijas Darba devēju konfederācijas nozares konsultante darba devēju satura jautājumos, atzīst: “Attīstoties apstrādes rūpniecībai, tajā skaitā tekstilrūpniecībai, nākotnē ir prognozēts darbinieku skaita pieaugums tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošana nozarē. Kvalificēti šuvēji ir pamats jebkuram tekstila izstrādājumu šūšanas uzņēmumam. Šuvēja un drēbnieka profesijas ir cieši līdzās pastāvošas, un nozarē tieši šīs abas profesijas ir visnepieciešamākās.”

Piedāvājumā ir arī tehniskas ievirzes profesijas, piemēram, autoatslēdznieks, lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidē (MAG), apdares darbu strādnieks un mūrnieks. “Jauniešu interese par tehniskajām profesijām Jauniešu garantijā ir nepietiekama, tomēr darba tirgū ir nepieciešami profesionāļi, kas spēj strādāt ar sarežģītām iekārtām. Šobrīd daudzas profesionālās izglītības iestādes ir modernizētas un aprīkotas ar mūsdienīgām tehnoloģijām, kas padara mācību procesu pievilcīgu un palīdz iegūt darba tirgus prasībām atbilstošas zināšanas un prasmes. Jauniešu garantijas profesionālās izglītības programmas ir laba iespēja spert pirmo soli, lai kļūtu par profesionāli,” stāsta Andis Lejiņš, Metālapstrādes un mašīnbūves nozaru ekspertu padomes koordinators.

Uzsākt mācības kādā no Jauniešu garantijas profesionālās izglītības programmām var jaunieši ar pamatizglītību, vispārējo vidējo vai profesionālo vidējo izglītību. Pieteikties aicināti arī jaunieši, kas strādā algotu darbu vai ir pašnodarbināti, kā arī tie jaunieši, kas mācās vakarskolā, iegūst vidējo izglītību tālmācībā vai studē nepilna laika studiju programmās.

Mācoties Jauniešu garantijas programmās, audzēkņi saņem dažāda veida atbalstu, tai skaitā stipendiju no 70 līdz 115 eiro mēnesī. Papildus tam tiek nodrošināti nepieciešamie mācību līdzekļi, bezmaksas dzīvošana dienesta viesnīcā un karjeras atbalsta pasākumi. Mācības ietver arī 15 nedēļu ilgu kvalifikācijas praksi, kuras laikā tiek apmaksāti ceļa izdevumi un naktsmītne, ja tas pamatoti nepieciešams.

Plašāka informācija par projektu Jauniešu garantija pieejama VIAA interneta vietnes www.viaa.gov.lv sadaļā “Jauniešu garantija”. Ar projekta Jauniešu garantija piedāvātajām izglītības programmām var iepazīties nacionālajā izglītības iespēju datubāzē www.niid.lv.

Projekta Jauniešu garantija aktivitāte “Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros” tiek finansēta ar Eiropas Savienības Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas un Eiropas Sociālā fonda atbalstu, kā arī no Latvijas valsts budžeta.

Papildu informācija:

Kristīne Keiča

VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67785461, 28628088,

e-pasts: kristine.keica PIE viaa.gov PUNKTS lv