.png)
|
Arhīva kalendārs
73,3% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pauž atzinīgu viedokli un vērtējumu Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanai Latvijā, liecina jaunākie sabiedriskās domas aptaujas rezultāti par iedzīvotāju informētību ES fondu jautājumos. 2015. gada novembrī veiktajā aptaujā vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 80% aptaujāto iedzīvotāju norādīja, ka ES fondu piešķirtie līdzekļi ir pozitīvi ietekmējuši gan valsts tautsaimniecību, gan sabiedrības labklājību. “Latvijas Fakti veiktā sabiedriskās domas aptauja jau vairākus gadus norāda uz pozitīvām tendencēm kopējā Latvijas iedzīvotāju noskaņojumā par līdz šim veiktajiem ES fondu ieguldījumiem. 2015. gadā pirmo reizi ES fondu finansējuma ieguldīšanu Latvijā kā sekmīgu vērtēja vairāk nekā 70% jeb jau 73,3% aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt, apskatot tās jomas, kurās iedzīvotāju vērtējumā vērojama efektīvākā ES fondu atdeve, lielākā daļa norāda uz sekmīgajiem ieguldījumiem ceļu un transporta sistēmas sakārtošanā. Tāpat atzinīgi tiek vērtēti arī ieguldījumi lauksaimniecībā un kultūrvēsturisko objektu atjaunošanā,” akcentē tirgus un sociālo pētījumu aģentūras „Latvijas Fakti” direktors Aigars Freimanis. Savukārt 2015. gada jūnijā veiktajā Eirobarometra pētījumā Latvija ierindojas pirmajā vietā starp visām ES dalībvalstīm ES fondu ietekmes vērtējumā, proti, 93% Latvijas iedzīvotāju pozitīvi novērtē ES fondu ieguldījumu valsts attīstībā. Vidējais rādītājs starp visām ES dalībvalstīm ir 75%. Eirobarometra rezultāti liecina, ka 64% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par kādu ar ES fondu finansējumu īstenotu projektu – tas ir ceturtais labākais rādītājs visā ES. Kā prioritārās jomas, kurās turpmāk būtu jāiegulda vairāk līdzekļu, visbiežāk aptaujātie Latvijas iedzīvotāji nosauc veselības un sociālo aprūpi (54,2%), nodarbinātības veicināšanu (41,2%), ceļu un transporta sistēmas sakārtošanu (33,7%), kā arī izglītības attīstību (31,6%). Salīdzinot iedzīvotāju pausto viedokli ar 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas perioda Darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” definētajiem prioritārajiem atbalsta virzieniem un tiem atvēlētajām summām, jāsecina, ka apjomīgs finansējums tiks ieguldīts ikvienā no tām. Piemēram, izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā plānošanas perioda ietvaros tiks ieguldīti 516 miljoni eiro, ilgtspējīgai transporta sistēmai paredzēti 1159,8 miljoni eiro fondu finansējuma, savukārt nodarbinātībai un darbaspēka mobilitātei – 135,4 miljoni eiro. “Svarīgi, ka par ES fondu ieguldījumiem varam ne tikai lasīt medijos un dzirdēt publiskajā telpā, bet arī paši tos pamanīt un izmantot – savā pilsētā, skolā, darba vietā un citur. Arī 2014. – 2020. gada plānošanas perioda finansējums turpinās ieviest pozitīvas pārmaiņas Latvijā. Jau šobrīd ir uzsākta 441 miljonu eiro investīciju ieguldīšana uzņēmējdarbībā, jauniešu nodarbinātības veicināšanā un citās jomās,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka nozīmīgākais informācijas avots par ES fondu ieguldīšanu Latvijā ir nacionālā televīzija, no kuras informāciju iegūst divas trešdaļas jeb 66% iedzīvotāju. Tai seko radio (31%) un projektu informācijas plāksnes un stendi (30%). 41% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka pieejamā informācija par ES fondiem apmierina viņu vajadzības. Visbiežāk interesenti informāciju meklējuši Finanšu ministrijas pārvaldītajā mājaslapā www.esfondi.lv. Tāpat aktīvi tiek izmantotas tiešās konsultācijas gan Lauku atbalsta dienestā, gan kādā no ES fondu sadarbības iestādēm. Finanšu ministrija (FM) izvērtēs un ņems vērā sabiedriskās domas aptaujas respondentu sniegtos priekšlikumus ES fondu ieviešanas uzlabošanai. Lai ES fondu finanšu investēšana noritētu pēc iespējas efektīvi, ES fondu finansējuma saņēmējiem un ikvienam sabiedrības loceklim, FM pārvaldītajā mājaslapā www.esfondi.lv ir iespēja izteikt priekšlikumus, kas ļautu uzlabot fondu investēšanu, kā arī veicinātu sekmīgu un ērtu projektu sagatavošanu un īstenošanu. Tāpat mājaslapā iespējams ziņot, ja ir aizdomas par nelikumīgām darbībām, tostarp pārkāpumiem vai aizdomām par korupcijas un krāpšanas gadījumiem ES fondu projektu īstenošanā. Sabiedriskās domas aptauju par iedzīvotāju informētību ES fondu jautājumos Finanšu ministrijas pasūtījumā veica tirgus un sociālo pētījumu aģentūra „Latvijas Fakti”, izmantojot tiešās intervēšanas metodi respondentu dzīvesvietās. Aptaujā pēc stratificētās nejaušības principa tika iekļauti 1000 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptaujas rezultāti pieejami šeit. Aizdomu par krāpšanu un citu pārkāpumu gadījumos iespējams ziņot šeit. Ieteikumus ES fondu investīciju ieviešanai un rezultātu uzlabošanai iespējams sniegt šeit. Daļa no objektiem, kuri 2007. – 2013. gada fondu plānošanas periodā piedzīvojuši pārmaiņas: http://www.esfondi.lv/attelu-galerijas/3 Informācijas sagatavotājs:
Otrdien, 2016. gada 19. janvārī Alūksnes novada pašvaldību apmeklēja Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki, kas pašvaldības pārstāvjus un ezera apsaimniekotājus, pašvaldības aģentūras “ALJA” darbiniekus, iepazīstināja ar veikto pētījumu rezultātiem. Pētījuma mērķis ir izpētīt Alūksnes ezera dabas resursu stāvokli un izstrādāt ilgtspējīgu ezera apsaimniekošanas stratēģiju. Viena no apjomīgā pētījuma daļām - Alūksnes ezera socioekonomiskais ziņojums sevī ietver uzdevumus, kas saistīti ar vides ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu, tajā skaitā nemateriālajiem un nodrošinājuma pakalpojumiem. Papildus izvērtēti ezera apsaimniekošanā veiktie pasākumi un, balstoties uz iedzīvotāju viedokļiem, iezīmēti iespējamie ezera ilgtspējīgas attīstības scenāriji ar mērķi attīstīt Alūksnes ezera nākotnes iespējas. Pētnieki savā prezentācijā uzsvēra, ka Alūksnes ezera attīstības pamatā ir aktīva sabiedrības iesaistīšana ar ezeru saistīto jautājumu risināšanā. VRI pētnieki pašvaldības pārstāvjiem prezentēja arī ziņojumu par zušu augšanu Alūksnes ezerā. Pētījumā noskaidrots, ka zuša bioloģija Alūksnes ezerā atbilst sugas raksturlielumiem, tomēr to augšana ir lēnāka nekā citur Eiropā, kas skaidrojams ar suboptimāliem vides apstākļiem. Pētījuma ietvaros veikts arī Alūksnes ezera iekšezera rietumu daļā konstatētā piesārņojuma izkliedes novērtējums. Šobrīd turpinās datu apkopošana par vērienīgāko Alūksnes ezera pētījumu, kur tiek noteikts kopējais ezera ekoloģiskais stāvoklis, sugu sastāvs un to savstarpējās mijiedarbības, kā arī ūdens augu izplatības aerofoto ezera akvatorijā un ezera rietumu daļas grunts un dūņu slāna 3D projekcija. Pētījums noslēgsies šā gada maijā. Pēc tā noslēguma ar rezultātiem plānots iepazīstināt plašāku auditoriju, kā arī ievietot rezultātus publiskai apskatei PA “ALJA” mājaslapā www.aluksnesezers.lv FOTO: Malienas un Bejas pamatskolu skolēni kopā ar zinātniekiem velk pētniecības tīklu, lai ievāktu Alūksnes ezera zivju paraugus. © Vides risinājumu institūts Sagatavoja: Druvis MUCENIEKS, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Tālruņi: 64381503; 26456644 druvis.mucenieks PIE aluksne PUNKTS lv Ceturtdien, 21. janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kas paredz palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti. ES fondu 2014 - 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa (SAM) “Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti” ietvaros plānots uzlabot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti, kas savieno starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus ar TEN-T autoceļu tīklu, veicot valsts reģionālo autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumus, t.sk. autoceļu pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu. SAM ietvaros sakārtojamo reģionālo autoceļu posmi tika izvēlēti atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014. – 2020. gadam. Tie atlasīti, ņemot vērā vairākus kritērijus - autoceļu segas stāvokli, satiksmes parametrus - intensitāti un slodzi, tādejādi nodrošinot sasniedzamību un ceļu kvalitāti. VSS izsludinātais MK noteikumu projekts nosaka SAM plānoto kopējo finansējuma apjomu, kas ir 277 032428 eiro, t.sk. Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējums - 235 477563 eiro un valsts budžeta finansējums – 41554865 eiro. SAM īstenošanas rezultātā plānots pārbūvēt 574 km valsts reģionālo autoceļu. SAM un valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014. - 2020. gadam paredzētās valsts reģionālo autoceļu segumu atjaunošanas un pastiprināšanas programmas īstenošanas rezultātā valsts reģionālo autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars samazināsies līdz 26% no kopējā valsts reģionālo autoceļu tīkla. MK noteikumu projektā noteikts projekta īstenošanas maksimālais termiņš – 2022. gada 31. decembris. Ar VSS izsludināto MK noteikumu projektu "Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 6.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti” īstenošanas noteikumi” var iepazīties šeit. Lai VSS izsludinātais MK noteikumu projekts stātos spēkā, tas būs jāapstiprina valdībā. Rolands Rumba
Projekta mērķi ir palielināt piesārņoto vietu ilgtspējīgu attīrīšanas metožu izmantošanu un uzlabot šādu vietu attīrīšanas vadības metodes. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie potenciāli piesārņoto vietu izpētes Vidzemē, bet visa projekta ieviešanas laikā (līdz 2019. gada septembrim) ir paredzēta šo vietu attīrīšana, izmantojot inovatīvas, ilgtspējīgas attīrīšanas metodes. Profesors M. Romantšuks ir specializējies vairāku bioloģiskās attīrīšanas metožu attīstīšanā un izmantošanā. Aplūkojot projektā iekļautās pilotvietas, Helsinku Universitātes profesors novērtēja, ka biostimulācija un elektrokinētiskā sūknēšana varētu būt tās metodes, ar kurām šeit veikt piesārņojuma attīrīšanu. “Bioloģiskās attīrīšanas metodes nav ātrs risinājums piesārņojuma likvidēšanai, taču tās ir daudz ilgtspējīgākas metodes salīdzinājumā ar tik ļoti ierastajām attīrīšanas metodēm, kad piesārņojums tiek izrakts un aizvests uz bīstamo atkritumu glabātuvēm. Piemēram, izmantojot biostimulācijas metodi, augsnē esošajiem mikroorganismiem tiek piegādātas papildus barības vielas, lai stimulētu tos daudz aktīvāk noārdīt augsnē esošo piesārņojumu. Šī metode īpaši labi darbojas, ja piesārņojuma avots ir dažādi pesticīdi,” stāstīja profesors M. Romantšuks.
Vizītes laikā projekta partneri no VPR, Valmieras pilsētas pašvaldības un Helsinku Universitātes pārrunāja teritoriju nepieciešamās izpētes gaitu, priekšdarbus attīrīšanas metožu testēšanai, kā arī detalizēti pārrunāja biostimulācijas metodes. Vidzemē ir vairāki simti līdzvērtīgu teritoriju, kuras kā bijušās pesticīdu un minerālmēslu glabātuves ir iekļautas piesārņoto vietu reģistrā. Ar projekta INSURE palīdzību VPR vēlas pievērst šādu teritoriju īpašnieku (gan pašvaldību, gan privātā sektora) uzmanību tam, kā pārvaldīt šīs teritorijas un panākt to attīrīšanu, izmantojot ilgtspējīgas un izmaksu efektīvas attīrīšanas metodes. Papildus informācija par projektu INSURE pieejama šeit.
Papildus informācija: Maija Rieksta, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tel: +371 26099521, E-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Janvāra vidū Vidzemē divu dienu vizītes laikā (20.-21. janvārī) viesojās Helsinku Universitātes (Somija) vides zinātņu profesors Martins Romantšuks. Somu speciālists aplūkoja bijušās minerālmēslu un pesticīdu noliktavu teritorijas Vecpiebalgas novada Dzērbenē un Burtnieku novada Vecates pagastā, kā arī kādreizējo mazuta glabātuvi Valmierā, Dzelzceļa ielā, novērtējot, kuras no bioloģiskās attīrīšanas metodēm varētu būt atbilstošākās, ar kuru palīdzību šeit veikt piesārņojuma attīrīšanu. M. Romantšuka vizīte notika Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) īstenotā projekta “Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE) ietvaros. 
