Arhīva kalendārs

« January 2016 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031

Pagājušā gada nogalē Vidzemes plānošanas reģions (VPR) nav saskaņojis Optiskā tīkla uzraudzības komitejas lēmuma projektu Par piekļuves tarifu pakalpojumam “Vidējās jūdzes optiskā tīkla resursu noma” un tā aprēķināšanas metodikas atbalstīšanu iepriekšējā redakcijā, balstoties uz Vidzemes plānošanas reģionā esošo pašvaldību viedokli.

Interneta pakalpojumu sniedzēji izrāda ļoti zemu interesi par pieslēgšanos LVRTC vidējās jūdzes[1] pieslēgumiem, jo Vidzemē tiek izmantoti mazāk kā 10% no vidējās jūdzes ierīkotajiem punktiem. Vidzemes pašvaldības uzskata, ka esošie tarifu plāni nav konkurētspējīgi un kā vienīgo risinājumu nākamajā periodā redz cenas samazinājumu lauku reģionos, jo pie esošajiem apstākļiem interneta pakalpojumu sniedzējiem nav interese ienākt attālākajos reģionos.

Salīdzinot VAS LVRTC piedāvāto vidējās jūdzes pakalpojumu tarifu plānu ar esošajiem tarifiem, galalietotājiem interneta pakalpojumi izmaksātu vairākas reizes dārgāk, nekā izmantojot esošos radiokanāla savienojumus. Samazinot tarifu plānus, iedzīvotājiem palielināsies iespēja saņemt kvalitatīvus interneta pakalpojumus lauku reģionos.

Projekta „Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos” ietvaros VAS LVRTC visā Latvijā ir izbūvējis platjoslas optiskā tīkla infrastruktūru tā saucamajās „baltajās” teritorijās - vietās, kur dažādu apstākļu dēļ elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji neplānoja veidot savu optiskā tīkla infrastruktūru. Izveidotā infrastruktūra būs pieejama visiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, lai uzņēmumi varētu nodrošināt reģionu iedzīvotājiem interneta piekļuvi ar uzlabotiem datu pārraides parametriem.

Papildu informācija: Jānis Upenieks, Vidzemes plānošanas reģiona IT speciālists, e-pasts: janis.upenieks PIE vidzeme PUNKTS lv.



[1] vidējā jūdze ir optiska kabeļa saikne ar maģistrālo optiku, kas savukārt ir pieslēgta starptautiskajam internetam un galvenajiem Latvijas interneta datu plūsmas mezgliem.

 

No pirmdienas, 2016. gada 4. janvāra līdz 31. janvārim Siguldas novada bibliotēkas izstāžu telpā (Skolas ielā 3, Siguldā) skatāma Dabas aizsardzības pārvaldes sagatavotā izstāde “Ķemeru Nacionālā parka bagātības”.

Ekspozīcija interesentiem ļaus tuvāk iepazīt gan izcilas dabas bagātības, gan kultūrvēsturiskās vērtības, kas atrodamas Ķemeru Nacionālajā parkā – purvus, mežus, ūdeņus, pļavas un jūras piekrasti, kā arī cilvēku radītās vērtības.

Izstādē galvenā uzmanība pievērsta cilvēku un dabas mijiedarbībai, parādot, ko sabiedrība iegūst, saglabājot šīs vērtības. Savukārt ekspozīcijas interaktīvajā daļā šīs vērtības iespējams iepazīt ar visām cilvēka maņām - sajust purva sūnu pieskārienus, sasmaržot pļavu, pagaršot sērūdeni... Jaunākajiem apmeklētājiem noteikti būs interesanti pārbaudīt savas zināšanas par dabu, darbojoties ar krāsainajām dabas un vēstures vērtību apceļošanas spēlēm.

Dabas aizsardzības pārvalde piedāvā vairākas ceļojošās izstādes, kas veltītas dabas daudzveidības izzināšanai Latvijā. Informācija par to eksponēšanu lasāma šeit:

http://www.daba.gov.lv/public/lat/vides_izglitiba/izstades/celojosas_izstades/

 

Informāciju sagatavoja:

Dabas aizsardzības pārvaldes

Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja

Inese Pabērza

26418755

 

 

No 2015. gada aprīļa līdz decembrim Gulbenes novadā norisinājās projekts „MINIES GLOBĀLI”. Tā mērķis bija paaugstināt sabiedrības izpratni par samērīgu patēriņu, videi draudzīgu dzīvesveidu, eko un atbildīgu tūrismu, piedāvājot aktivitātes, kurās iespējams mācīties darot. Projekta laikā dažādās aktivitātēs tika popularizēts videi draudzīgs dzīvesveids :

  • samērīga patēriņa darbnīcās jeb modes talkās vecie apģērba gabali ieguva jaunu veidolu;
  • pieredzējušu rokdarbnieču vadītās otrreizējās pārstrādes darbnīcās „otro dzīvi” ieguva dažādi priekšmeti;
  • izzinošos velobraucienos uz attālākiem pagastiem bija iespējams ne tikai izkustināt kājas, iepazīt pagastus, bet arī attīrīt taku uz avotu un mācīties ieklausīties dabā kopā ar Agri Vanagu;
  • vides ekspedīcijās pa upēm un mežiem tika tīrītas upes un sastapti interesanti cilvēki (laika zīmju vērotāju Vili Bukšu, Kurzemes zālīšu meitenēm u.c.);
  • Gulbenes, Alūksnes un Jaunpiebalgas jauniešu veidotas sociālās kampaņas.

Aktivitātes notika ne tikai Gulbenes pilsētā, bet arī vairākos Gulbenes novada pagastos, Jaunpiebalgā un Alūksnē. Vairākas aktivitātes notika Gulbenes novada svētku laikā Lejasciemā. Jauniešu veidotās sociālās kampaņas 3 mēnešus rotēja pa Gulbenes, Jaunpiebalgas un Alūksnes novadu sociālajiem tīkliem, kā arī jaunieši citiem jauniešiem vadīja nodarbības par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paldies dalībniekiem un projekta sadarbības partneriem - Jaunpiebalgas bērnu un jauniešu iniciatīvu centram „Tagad”, Alūksnes Bērnu un jauniešu centram „Pa GALMS”, biedrībai „Homo ecos:”, biedrībai “Humana People to Peolpe in Latvia”.

 

Projekta aktivitāšu foto skatāmi projekta facebook lapā „Minies globāli”.

Projektu “MINIES GLOBĀLI” (līg.nr. 1-20/43, proj.reģ.Nr. 1-08/522/2014) finansē Latvijas vides aizsardzības fonds un Gulbenes novada dome. Projektu realizē biedrība “JUMATA” sadarbībā ar Gulbenes novada iestādēm un pagastiem.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Biedrības “Jumata” pārstāve

Elīna Nagle

No 2015. gada 30. decembra spēkā stājusies Cēsu novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030. gadam. Tas ir pašvaldības ilgtermiņa plānošanas dokuments, kurā ietverta vīzija par pašvaldībai svarīgākajiem attīstības virzieniem, kurus kopā vēlamies sasniegt turpmāko 15 gadu laikā. Cēsu novada attīstības redzējums veidots, lai rosinātu ikvienu novada iedzīvotāju saskatīt savu nākotni novadā, un kopīgi veidot to tādu, kādu vēlamies redzēt – skaistu, sakārtotu, dzīvu.

Cēsu novada attīstības centrā ir cilvēks – iedzīvotājs, tā labsajūta un labklājība. Novada attīstības redzējumā savstarpēji līdzsvarotas ilgtspējīgas attīstības dimensijas – sociālā, ekonomikas, kultūras un vides.
Cēsu novada galvenās attīstības intereses līdz 2030.gadam:
• Veicināt iedzīvotāju apmierinātību ar dzīves kvalitāti un apstākļiem novadā;
• Veidot visiem ērtu, saprotamu un pieejamu dzīves telpu, pilsētvidi un infrastruktūru;
• Veicināt deklarēto iedzīvotāju skaita pieaugumu;
• Veicināt uzņēmējdarbību, kas rada augstu pievienoto vērtību;
• Kultūrvides attīstība kā daļa no Cēsu novada unikālās identitātes;
• Izveidot novadu par radošo, kultūras un digitālo industriju centru, veselības veicināšanas un labjūtas centru;
• Veicināt novada kā vienotas pašvaldības teritorijas attīstību.

Lai sasniegtu izvirzītās ambīcijas, pašvaldība izvirzījusi trīs Stratēģiskos mērķus un kopumā piecas Ilgtermiņa prioritātes, kas turpmāk kalpo kā vadlīnijas vidēja termiņa prioritātēm, ikgadējiem uzdevumiem un budžeta plānošanai.

Ar Cēsu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju iespējams iepazīties ŠEIT.

Informāciju sagatavoja:
Cēsu novada pašvaldības
Projektu un attīstības speciāliste
Evija Taurene